lat rus eng

Sieviešu klubs
 

Par mums

Video
Mēs piedāvājam


Fotogalerija

Viesistaba



JAZZ DANCE



Aicinām JAZZ DANCE nodarbībās!!!

Mēs atklājam jauno sezonu 10. septembrī!



Bruņinieku ielā 36
Pierakstīšanās pa tālr. 26462776
Nodarbības cena 6,50 Eu

Apvienotā grupa

  • sestdiena 11.00-12.00



    JAZZ DANCE Viena no mūsdienu džeza dejas interesantākajām iezīmēm ir tās eklektiskais raksturs. Tā ir aizņēmusies un iekļāvusi elementus no daudziem citiem deju veidiem un tehnikām: modernās dejas, klasiskā baleta, etniskajām dejām, stepa un tādiem populāriem mūsdienu deju stiliem kā hip-hop, break-dance un street-dance. Džeza dejas pirmsākumi meklējami Āfrikas kultūrā. Tā importēta pārējā pasaulē sākoties vergu tirdzniecībai. Āfrikā vietējie dejoja, lai atzīmētu savus svētkus – dzimšanu, pubertitāti, kāzas, miršanu, u.c. Bērni, pieaugušie, veci cilvēki – visi bija atkarīgi no dejas, lai izteiktu savu kultūru un ticību. Bungas, stīgu instrumenti, zvani, stabules un citi perkusiju instrumenti tikai izmantoti, lai dotu dejotājiem ritmu. Kad no Zelta krastiem Āfrikas iedzīvotāji kā vergi tika izvesti uz visām pasaules malām, galvenokārt uz Ameriku, viņi vienalga turpināja dejā interpretēt savu dzīvi. Lai arī viņu dejas vēl aizvien saglabāja savas tradīcijas, tās tomēr iespaidojās no vergturu kultūras. Vienīgā vieta, kur deja palika bez īpašas svešas ietekmes bija Ņuorleāna. Teritorijā, ko pārvaldīja franču un spāņu katoļi no 1805. līdz 1880. gadam vergiem bija atļauts izpaust savas tradīcijas. Viņi domāja, ka, ja atļaus vergiem dejot, tie jutīsies priecīgāki, mazinās iespējamos dumpjus un novērsīs slepenos voodoo dejas rituālus. Ņuorleāna arī tiek minēta kā galvenais reģions, kur aizsākusies džeza deja, jo līdz 1900. gadiem tajā valdīja ļoti dažādas tautības: spāņi, franči, itāļi, slāvi un neskaitāmi daudz melnādaino, kas bija vergu pēcteči. No vergu dejām minamas tādas kā „Snake hips” , „Fish tale” un „Buzzard”, kas nāk no Āfrikas un to izpildīja ritmiski kustinot un mētājot rokas ap savu ķermeni. Vienojošais šajās dejās ir tas, ka tās visas ir ļoti ritmiskas ar uzsvērtu dziedāšanu, kāju un plaukstu sišanu. Daudzas dejas ir Āfrikas un Eiropas deju sajaukums. Kā, piemēram: „Bamboula”, „Calinda”, „Chacta”, „Babauille”, „Counjaille”, „Juba”, „Congo” un „Voodoo”. Vērojot vergu deju, baltajiem cilvēkiem radās interese, tie nokrāsoja savas sejas melnas un imitēja vergu dejas. 1789. gadā Džons Djurangs, viens no pirmajiem profesionālajiem dejotājiem Amerikā, aprakstīja kādu savu priekšnesumu, kas ietvēra arī kādu vergu deju kustību „shuffle” (gorīšanās). Pirmā pasaulslavenā deja, kas imitēja vergu dejas, bija „Jump Jim Crow”, ko izpildīja Tomass Raiss 1828. gadā. Šī deja attēloja tizla, neveikla verga kustības un radīja rupju iespaidu par vergu dejām. Deja uzskatāma par sākumpunktu Amerikas izklaides biznesam. Ap 1920. gadiem džeza deja nozīmēja tap-dance (stepa deja), tāpēc, ka džezs bija mūzikas stils un tap-dance bija galvenais tā laika dejošanas stils. Amerikas stepa deja izveidojusies no īru un āfrikāņu tradicionālo deju sajaukuma. Šajā džeza ēras laikā populāras džeza dejas formas bija svingošana, čarlstons, u.c. Kopš 50. gadiem, kad sāka pieaugt citu mūzikas stilu ietekme, džeza deja izvērsās kā jaunais Brodvejas stils, kas tagad zināms kā modernais džezs. Tikmēr tap-dance turpināja savu neatkarīgu ceļu.
  •